Ticēt - nozīmē uzvarēt. Es esmu visu apsolījumu mantinieks, jo es ticu. Tas ir milzīgs mantojums. Es uzvaru, jo es ticu patiesībai, un patiesība mani dara brīvu. Kristus ir mūsu ticības sakne un avots; jo Viņš ir tajā, kam mēs ticam un tas īstenojas. Nekādas svārstīšanās. Lūk,  princips: tas, kurš tic, ir ticis skaidrībā. Precīza ticība, atnes precīzu pieredzi un noteiktu apliecināšanu.

Nav robežu tam spēkam, kuru Dievs var dot tiem, kuri sauc uz Viņu ticībā, jo Viņš ir bagāts visiem, kuri piesauc Viņu. "Jo Tam, kura dēļ viss ir un caur ko viss ir, kas daudz bērnu vada uz godību..." (Ebrejiem 2:10) Kad tava lūgšana ir balstīta uz vienkāršiem ticības principiem, tad nekas tev nebūs neiespējams. Saknes princips šai uzvarošajai dievišķajai ticībai cilvēka sirdī ir Kristus. Kad tu stipri esi pieķēries Viņam, tu vari iemantot miljons dzīvības ticībai. Jēzus ir ceļš, patiesība un dzīvība. "Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē." (1. Jāņa 4:17).

DAŽAS MAMMAS NESAŅEM PRIEKU par tiem mirkļiem, kuriem būtu tām jāsagādā prieks, jo pārdzīvo par to, ka netiek tik labi galā ar bērna audzināšanu, kā citas mammas. Bet Dieva Vārds mūs māca, ka salīdzināt sevi ar citiem- tas ir neprātīgi.(2. Korintiešiem 10:12)

Dievs negrib, lai jūs būtu kā citas mammas. Viņš grib, lai jūs apzinātos savu unikalitāti un gūtu no tā prieku. Katrs cilvēks ir unikāls. Katram ir savi talanti un spējas. Mums apkārt ir cilvēki, kuriem ir tādas spējas, kuras nav mums, bet viņiem nav tādas spējas, kuras ir mums.

Nepārliecinātības sajūta un uzticības trūkums Dievam ne tikai zog jums spējas priecāties par citu cilvēku talantiem un pārliecina jūs tajā, ka jūs neesat kā mamma, bet tā vietā arī nedod to lielisko dzīvi, kuru Dievs ir ieplānojis tieši jums.

Dievs jūs radīja unikālu, brīnišķīgu cilvēku - tādas kā jūs vairāk nav. Attīstiet savas stiprās puses, savas spējas, personīgās īpašības un iemāciet to saviem bērniem. Ielieciet viņos pārliecību, atzīstot viņu unikalitāti.

Nedomājiet, ka jums ir jābūt pašai pilnībai. Vislabākajā veidā dariet to, ko variet, bet Dievs izdarīs to, ko jūs nevarat, ja jūs Viņam uzticēsieties.

TIK VIEGLI IR SAPĪTIES DOMĀS, kas būtu, kas varēja būt un kam bija jābūt, ja vien.... Vai stundām sapņot par to, lai tas vai cits būtu mūsu dzīvē savādāk.

Dzīve mums nesīs vairāk prieka un apmierinājumu, ja mēs būsim pateicīgi un apmierināti ar to, kas ir. Es jūs neaicinu būt mierā ar situācijām, kuras ir jārisina, bet es jūs aicinu pieņemt sevi tādu, kādu jūs ir radījis Dievs, un būt apmierinātai ar to dzīvi, kuru Viņš jums ir dāvājis. Nevienam dzīve nav ideāla. Izlemiet, ka ar šo dienu jūs mācīsieties priecāties par savu dzīvi. Iemācieties gūt prieku pat no sīkumiem un priecāties pat par niekiem, kurus citi cilvēki var arī nepamanīt.

Lai kādos apstākļos jūs būtu un lai kas arī nenotiktu ar jūsu bērniem, atcerieties par to, ka Dievs vienmēr dāvā jums Savu neierobežoto un beznosacījuma mīlestību.

MĪLESTĪBA  - TĀ IR PATI VĒRTĪGĀKA DĀVANA, KURU MAMMA VAR UZDĀVINĀT SAVAM BĒRNIŅAM. Bet daudzas mammas gribētu dot saviem bērniem mīlestību, bet nespēj, jo pašas nav saņēmušas to no saviem vecākiem. Es arī neredzēju mīlestību no saviem vecākiem. Un lai arī daudzu gadu garumā Dievs man runāja par Savu mīlestību, man bija grūti tam noticēt. Un tad es sāku studēt Bībeles pantus, kuros iet runa par Viņa mīlestību, un vairākas reizes dienā sev balsī teicu: "Dievs mani mīl!" Sākumā es sajutos neērti, kad tā runāju, bet es turpināju, un tas man palīdzēja pieņemt to patiesību, ka Dievs patiešām mani mīl. Arī es jums iesaku darīt to pašu.

Sakiet sev,  cik bieži vien vari: "Dievs mani mīl!" un ļaujiet šiem vārdiem iekļūt jūsu sirdī. Atkārtojiet šo frāzi no rīta, kad pamostatied, vakarā, kad ejat gulēt, un visas dienas garumā! Paskatieties uz sevi spogulī, parādiet ar pirkstu uz savu atspulgu, nosauciet sevi vārdā un sakiet: "Dievs tevi mīl!"

Tāpat jūs varat iekārtot dienasgrāmatu, kur rakstīsiet visu, ko Dievs dara tavā dzīvē, ieskaitot kā mazus sīkumus, tā arī kaut ko nozīmīgu. Izlasiet savus pierakstus vismaz reizi nedēļā, lai iedvesmotu sevi un stiprinātu savu ticību. Tāpat arī lasiet labas grāmatas par Dieva mīlestību. Pēc tam, kad es saņēmu atklāsmi par Dieva mīlestību, es uzreiz sāku sludināt par šo tēmu un pēc tam uzrakstīju grāmatu "Pasaki viņiem: Es mīlu viņus!"

Lūdziet par to, lai Svētais Gars, mūsu Palīgs un Skolotājs, dotu jums atklāsmi par Dieva mīlestību. Vienmēr atcerieties par to, ka jūs neesat vieni. Dievs vienmēr ir ar jums. Noticiet tam, ka Viņš jums dos žēlastību un gudrību sekot Viņa vadībai. Viņš ir pats labākais Skolotājs un Mierinātājs; Viņš jūs atbalstīs tā, kā neviens, un dos jums mieru, pacietību un pārliecību, kuri jums ir tā vajadzīgi panākumu sasniegšanai.

Kad jūs sāksiet Viņam uzticēties, jūs spēsiet priecāties par katru savas dzīves minūti!

Droši vien katra mamma tajā vai citā mirklī ir uzskatījusi, ka netiek galā ar bērna audzināšanu. Bet dažas mammas sāk pārdzīvot par to, vai visu viņas dara pareizi, uzreiz pēc bērna piedzimšanas un līdz pašam pusaudžu vecumam. Viņas pārdzīvo par to, vai pareizi ir rīkojušās tajā vai citā situācijā. Vai viss būs kārtībā ar bērniem? Kad bērni pieļauj kļūdas, vai viņi zina, ka Dievs ir viņu pusē? Pat tad,  ja bērni ir jau pieauguši cilvēki, vecākiem viņi vienalga paliek bērni.

Ar bērna ierašanos laulātajiem parādās arī jauni pienākumi. Vīram vēl cītīgāk ir jārūpējas par ģimeni un jānodrošina tā, bet sievai sevi ir jāveltī bērna kopšanai un viņa audzināšanai.

Es esmu satikusi jaunas māmiņas, kuras nebija ar sevi apmierinātas, ja viņām neizdevās apvienot bērna audzināšanu ar karjeru un mājsaimniecības vadīšanu. Tādas smagas ģimenes situācijas, kā šķiršanās, alkoholisms, vardarbība, cietsirdīga izturēšanās un citas problēmas var sievietei nozagt mātes prieku un spēju saglabāt pozitīvu, miermīlīgu noskaņojumu ģimenes iekšienē. Papildus tam nāk klāt bažas par to, ka viņas bērni negribēs veidot attiecības ar Dievu un iet pa dzīves ceļu kopā ar Viņu. Ja jūsu mātes prieku tagad ir aptumšojušas ģimenes problēmas vai nepārliecinātības sajūta par sevi, tad es gribu jums palīdzēt iegūt pārliecību, kura jums ir tik ļoti vajadzīga  tam, lai jūs baudītu šo brīnišķīgo savas dzīves posmu.

Es nerunāju par pārliecību savās personīgajās spējās, bet par Dieva spējām palīdzēt jums un virzīt katru jūsu soli uz šī ceļa. Pēc viņa nodoma būt par mammu vajadzētu sagādāt prieku, un es jums gribu palīdzēt iemācīt paļauties uz Viņu.

DIEVS NEGRIB, lai jūs uztrauktos. Daži cilvēki domā, ka, ja viņi neuztraucas par saviem bērniem, tas nozīmē, viņi ir slikti vecāki. Taču Bībele uzstājīgi aicina mūs neuztraukties, jo no raizēšanās nav nekāda labuma. "Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?" (Mateja 6:27)

Kā jau vairākumam vecāku, mums ar Deivu bija grūtības ar katru no mūsu bērniem. Un es veltīgi tērēju daudz laika uztraucoties par viņiem. Diviem  no mūsu bērniem pastāvīgi bija problēmas skolā: viens no tiem bija atšķirīgs pārmērīgā nevērībā, bet otrs bērns, tieši pretēji, bija perfekcionists un ar to sevi pakļāva milzīgam spiedienam. Bet viņi tika galā ar savām problēmām, un tagad ar viņiem viss ir pilnīgā kārtībā. Dažreiz mūsu bērni pieņēma nepareizus lēmumus, bet viņi mācījās no savām kļūdām un nākamajā reizē rīkojās tā, kā mēs viņiem norādījām.

Dieva Vārdā ir teikts, ka tad, ja mēs mācīsim bērniem, kā tiem rīkoties, tad viņi tā arī rīkosies, pat tad,  kad kļūs veci. (Salamana pamācības 22:6) Ja jūs uztraucaties par saviem bērniem, tad pieķerieties šim apsolījumam. Aizlūdziet par bērnu vajadzībām un pēc tam uzlieciet savas rūpes par viņiem Dievam. Audziniet tos saskaņā ar Dieva principiem, bet visu pārējo atdodiet Dievam.

"Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu..." (Jozuas 1:8)

Vai esat kādreiz bijuši vīlušies par to, ko esat dzirdējuši izejam no savas mutes? Jēzus teica, ka no sirds pārpilnības mute runā (Lūkas 6:45). Ja jūs esat sakoncentrējuši savu uzmanību pamatā uz dabiskām lietām - skatāties pasaulīgo televīziju, ejat uz kino, domājat par pasaulīgām lietām, pārdzīvojat par savu darbu un ģimeni - tad tieši par šo jūs arī runāsiet.

Lūk,  kas jums ir jāizdara - jāsakoncentrē sava uzmanība uz kaut ko citu. Sakoncentrējiet savu uzmanību uz Dieva Vārdu un turieties pie tā.

Runājot mūsdienu valodā, rakstītais Jozuas 1:8 nozīmē: "Runājiet Dieva Vārdu".

Kad es runāju par nepieciešamību runāt Dieva Vārdu, ar to es nedomāju, ka tas ir jādara pa retam vai kad jūs jūtaties īpaši garīgs. Ar to es domāju, ka tas ir jādara pastāvīgi. 5. Mozus 6:7 Dievs teica, ka jums ir jārunā Viņa Vārds "...sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties".

Tas līdzinās tam, ka tas ir jādara visu laiku, vai ne tā? Mājās, darbā, pārtikas veikalā - lai kur jūs neatrastos, glabājiet Dieva Vārdu savā mutē.

Vēstulē Romiešiem 10:17 ir teikts, ka "ticība rodas no pasludinātās vēsts, bet vēsts - no Kristus vārdiem." Tāpēc, kad jūs pastāvīgi runājat par to, ko runā Dievs, par to, ko Viņš darīs un par Viņa apsolījumiem, jūs pieaugsiet ticībā, jo jūs visu laiku dzirdat Dieva Vārdu izejošu no savas mutes.

Brīnišķīgi, vai ne tā? Jūs varat izmainīt to, ko jūs dzirdat. Tāpēc sāciet šodien piepildīt savas sirdis ar Dieva Vārda pārpilnību. Pēc tam paklausieties un jūs ieraudzīsiet, kā jūsu mute runās.

Cik brīnišķīgi ir apzināties, ka jūs esat taisni Dieva priekšā. Jūs esat tīri. Neviens grēks, kuru jūs paveicāt kaut kad, nevar jūs notiesāt (Romiešiem 8:1). Jūs atnācāt pie Kristus un pieņēmāt Viņu (Jāņa 6:37; 1:12), jūs izsūdzējāt Viņam jūsu grēkus un noticējāt tam, ka Viņa asinis var jūs attīrīt. (Jāņa 1:9)  Viņš dzirdēja jūsu lūgšanas un atnāca dzīvot jūsu namā.(Jāņa 14:23)

Nekad neļaujiet velnam likt jums šaubīties jūsu glābšanā. Jūs izdarījāt visu, kas atkarīgs no jums. Kristus izdarīja visu, kas atkarīgs no Viņa. Glābšana "piepildīta", kā teica Kristus, mirstot pie Krusta (Jāņa 19:30).

Tam, lai jūs varētu dzīvot laimīgu un veiksmīgu kristieša dzīvi, es gribu jums piedāvāt ikdienas darīt trīs lietas.

Sekojot tām, jūs kļūsiet stipri un drosmīgi. Jūs vienmēr būsiet laimīgi, veiksmīgi un pilni ar entuziasmu Kristus sekotāji (Kolosiešiem 1:10, 14; 2.Pētera 3:18).

Šie trīs kristiešu ieradumi ir viegli izpildāmi. Tie priekš jums kļūs tik ikdienišķi, kā matu izķemmēšana, apģērbšanās un ēdiena uzņemšana.

Pakāpeniski tie kļūs par jūsu ikdienas dzīvi (Efeziešiem 4:13-15). Jums ir jātiecas izmainīt savu dzīvi (Efeziešiem 4:22-32, 5:1-2; Kolosiešiem 3:12-17). Pieņemiet lēmumu praktizēt šos ieradumus, līdzīgi tam, kā labs sportists trenē savu ķermeni ar fiziskiem vingrojumiem, lai sasniegtu daudz augstākus rezultātus.

Lūk šie trīs ieradumi, kurus nepieciešams ieviest priekš tam, lai iemācītos kalpot Dievam un dzīvot pa īstam labu dzīvi:

PIRMAIS - runājiet ar Dievu katru dienu.

OTRAIS - ļaujiet Dievam ar jums runāt katru dienu.

TREŠAIS - runājiet ar kādu citu par Dievu katru dienu.

Šie ieradumi ir vienkārši, vitāli nepieciešami un viegli iegaumējami.

Cik brīnišķīgi ir apzināties, ka jūs esat taisni Dieva priekšā. Jūs esat tīri. Neviens grēks, kuru jūs paveicāt kaut kad, nevar jūs notiesāt.(Romiešiem 8:1) Jūs atnācāt pie Kristus un pieņēmāt Viņu (Jāņa 6:37; 1:12), jūs izsūdzējāt Viņam jūsu grēkus un noticējāt tam, ka Viņa asinis var jūs attīrīt (Jāņa 1:9). Viņš dzirdēja jūsu lūgšanas un atnāca dzīvot jūsu namā (Jāņa 14:23).

Nekad neļaujiet velnam likt jums šaubīties jūsu glābšanā. Jūs izdarījāt visu, kas atkarīgs no jums. Kristus izdarīja visu, kas atkarīgs no Viņa. Glābšana ir "piepildīta", kā teica Kristus, mirstot pie Krusta. (Jāņa 19:30).

Tam, lai jūs varētu dzīvot laimīgu un veiksmīgu kristieša dzīvi, es gribu jums piedāvāt ikdienas darīt trīs lietas.

Sekojot tām, jūs kļūsiet stipri un drosmīgi. Jūs vienmēr būsiet laimīgi, veiksmīgi un pilni ar entuziasmu Kristus sekotāji (Kolosiešiem 1:10, 14; 2. Pētera 3:18).

Šie trīs kristiešu ieradumi ir viegli izpildāmi. Tie jums kļūs tik ikdienišķi, kā matu izķemmēšana, apģērbšanās un ēdiena uzņemšana.

Pakāpeniski tie kļūs par jūsu ikdienas dzīvi. (Efeziešiem 4:13-15) Jums ir jātiecas izmainīt savu dzīvi (Efeziešiem 4:22-32, 5:1-2; Kolosiešiem 3:12-17). Pieņemiet lēmumu praktizēt šos ieradumus, līdzīgi tam, kā labs sportists trenē savu ķermeni ar fiziskiem vingrojumiem, lai sasniegtu daudz augstākus rezultātus.

Lūk, šie trīs ieradumi, kurus nepieciešams ievies, lai iemācītos kalpot Dievam un dzīvot pa īstam labu dzīvi:

PIRMAIS - runājiet ar Dievu katru dienu.

OTRAIS - ļaujiet Dievam ar jums runāt katru dienu.

TREŠAIS - runājiet ar kādu citu par Dievu katru dienu.

Šie ieradumi ir vienkārši, vitāli nepieciešami un viegli iegaumējami.

Ir tikai viens, un tikai viens, visaptverošs pamats katrai Dieva žēlsirdības izpausmei: apmaiņa, kas notika pir Krusta.

Jēzus tika sodīts, lai mums tiktu piedots.

Jēzus tika ievainots, lai mēs būtu dziedināti.

Jēzus paņēma uz Sevi mūsu grēkus, lai mēs varētu būt taisnoti ar Viņa taisnību.

Jēzus nomira mūsu nāvē, lai mēs varētu saņemt Viņa dzīvību.

Jēzus pārcieta mūsu nabadzību, lai mēs varētu sadalīt Viņa pārpilnību.

Jēzus paņēma mūsu kaunu, lai mēs varētu dalīties ar Viņu Viņa godībā.

Jēzus pārcieta mūsu noraidījumu, lai mēs varētu saņemt caur Viņu pieņemšanu pie Tēva.

Jēzus kļuva par lāstu, lai mēs varētu ieiet svētībās.

Šis saraksts nav pabeigts. Pastāv arī citi apmaiņas aspekti, kurus var šeit pievienot. Bet šie visi ir apsekti, kurus Dievs ir atklājis mums caur Jēzus upuri. Bībele šo visu kopā sasummē vienā vārdā: glābšana.

Kistieši bieži vien glābšanu ierobežo ar grēku piedošanas un jaunpiedzimšanas piedzīvošanu. Tas viss ir brīnišķīgi, bet tas ir tikai pirmais solis pilnīgajā glābšanā, par ko runā Jaunā Derība.

Lai kurš arī nelocītu ceļus Dieva priekšā un neatvērtu savu sirdi lūgšanā, tas tiks Dieva Svētā Gara atmaskots savos grēkos un nožēlos tos. Lūgšana vienmēr sākas ar personīgo grēku nožēlu Dieva priekšā.

Kamēr mēs dzīvojam uz zemes, pat būdami jau kristieši, mēs visi pārkāpjam Dieva likumus, grēkojam un nepareizi rīkojamies. Mēs vēl joprojām nepaklausām Dieva Vārdam. Apzināti vai neapzināti, mēs pieļaujam daudz kļūdu. Bet tad, kad mēs lūdzam, tad sākam sevi redzēt tādus, kādus mūs redz Dievs, un mēs nožēlojam savus grēkus un nepareizās rīcības.

LŪGŠANA LAUŽ MŪSU EGOISMU

Tāpat lūgšana lauž mūsu ego un stūrgalvību. Tā kā mēs lūdzam mūsu Debesu Tēvam, kurš radīja debesis un zemi, un visu, kas uz tās, mūsu egoisms sabrūk Viņa priekšā tieši tāpat, kā okeāna viļņi pret krastu. Dzīvot ticības dzīvi - tas inozīmē nevis pievilkt Dievu pie sevis, bet samierināt sevi tā, lai mēs varētu pietuvoties pie mūsu bezgalīgā Dieva. Mums ir jātic tikai uz Viņu un nevajag paļauties uz sevi. Sadarbība ar Svēto Garu, kas "lauž" mūs un pienes mūs Kungam tādā veidā, lai mēs patiesi dzīvotu ticībā, ir iespējama tikai caur spēcīgu lūgšanu dzīvi. Lūgšana mūs ved pie Dieva. Tad mēs varam dzīvot uz Dievu vērstu dzīvi. Dieva Vārds saka: "Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas labs, tīkams un pilnīgs." (Romiešiem 12:2) Bez lūgšanas mēs nekad nesapratīsim, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.

Dieva bērniem ir jālūdz, ja viņi patiešām grib dzīvot garīgi uzvarošu dzīvi. Pāris minūtes, kas iztērētas uzdodot savus jautājumus Dievam, nevar tikt nosaukta par lūgšanu. Lai būtu "salauzti" un būtu tuvu Dievam, dzīvot daudz dziļāk Viņa žēlastībā, kristiešiem ir jālūdz ne mazāk par vienu stundu.

LŪGŠANA MŪSOS IZRAISA VĒLMI PIEŅEMT DIEVA GRIBU

Nav viegli lūgt vienu stundu dienā. Kad mēs sākam lūgt, daudz domas uzrodas mūsu prātā, kas mūs novērš. Bet,  ja mēs tām pretojamies un uzvaram tās, miesīgā sacelšanās un sajukums mūsu prātā pazūd. Kad šīs velna citadeles krīt, saziņa ar Dievu pēc Viņa žēlastības atjaunojas. Turklāt tā kā mūsu gars ieiet dziļā lūgšanā, pēc Viņa žēlastības mēs uzzinām Dieva gribu un vēlamies to izpildīt.

Lūgšana - viena no manas kalpošanas smagākajiem slogiem, bet tā atrodas pirmajā vietā, jo es zinu, ka tā ir Dieva griba, - lūgt. Evanģelizācijas sapulču laikā citās valstīs es lūdzu vismaz trīs stundas par katru sapulci. Kad es lūdzu trīs stundas pēc kārtas, ir ļoti grūti sakoncentrēties. Sludināšanas laikā Japānā, kur velna pretdarbība ir milzīga, es bieži lūdzu piecas stundas par katru sapulci. Sestdienā es lūdzu vismaz četras stundas par svētdienas sapulci, jo sludināmais Dieva Vārds atbrīvo Svēto Garu un Viņa spēku, kas atbrīvo cilvēkus. To neizdarīs ne cilvēciskā gudrība, ne zināšanas, ne arī humānisma balss.

Svētā Gara spēks stiprina cilvēku tā, ka viņš var dzīvot uzvaroši un staigāt ar Dievu.

"Paplašini savas telts vietu un izplet jo plaši savas telts pārsegu, pagarini savas telts virves un nostiprini jo spēcīgi savas telts mietus un stabus! Jo tu izpletīsies pa labi un pa kreisi, tavs dzimums iemantos veselas tautas un no jauna apdzīvos tuksnešainās pilsētas. Nebīsties, jo tev nebūs jāpieviļas, tev nav jākaunas, jo tev nebūs jānosarkst! Tu aizmirsīsi savas jaunības kaunu, un tev nenāksies vairs pieminēt savas atraitnes laika negodu!" (Jesajas 54:2-4)

Šajā pantā "savas telts vieta" nozīmē Jēzus Kristus vietu, kas sagatavota katram no mums pateicoties Viņa ciešanām pie krusta. Šī ir mūsu telts vieta - mūsu pieredze Kristū, mūsu pestīšana. Tiklīdz mēs esam glābti caur Jēzus pieņemšanu, kā savas dzīves Kungu un Glābēju, mums ir jāizpleš savas glābšanas telts. Mums ir jāaug, jāattīstās un jākļūst pieaugušiem savās ticības gaitās.

Kad Ādams un Ieva krita, cilvēcei velns atņēma Dieva aizsegu. Cilvēki dzīvoja kā pamesti bērni. Viņu gaitas ar Dievu pārtrūka. Cilvēks bija nolemts mūžīgam lāstam, dzīvei bez Dieva. Pēc tam atnāca Jēzus un ar Savām ciešanām pie krusta izpirka cilvēku grēkus Dieva priekšā. Kungs mums atvēra ceļu, lai mēs vēlreiz varētu sasniegt Dievu. Jēzus sagatavoja glābšanas telti visiem! Un tagad mums ir jāieņem šī glābšanas telts ticībā caur Jēzus asinīm, kas tika izlietas par mums.

Dieva Svētais Gars arī šodien runā visiem ticīgajiem, kas jaunpiedzimuši, izplest glābšanas telti, turpinot augt mūsu Kunga un mūsu Glābēja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā.

Nesen, kad es atgriezos no kruseida, kas notika ASV, man tika dota iespēja liecināt cilvēkam, kurš lidoja lidmašīnā man blakus. Šis bija ļoti bagāts cilvēks, kurš bija nedziedināmi slims. Neviens Korejā nespēja viņu izārstēt, tāpēc viņš devās uz ASV. Bet arī amerikāņu ārsti, pie kuriem viņš konsultējās, tāpat nevarēja viņu izārstēt. Viņa sieva bija karsta kristiete un pamanīja mani lidmašīnā. Viņa man lūdzās, lai es aizlūgtu par viņas vīra dziedināšanu. Jūtot līdzi šai ģimenei, es sāku runāt ar viņas vīru. Visupirms, es mēģināju viņu iepazīstināt ar Jēzu. Kad es runāju par viņa vajadzību tikt glābtam, viņš pretojās un tieši man pateica: "Kungs, jūs ticat Jēzum, tas ir labi, bet lieciet man mieru!"

Es viņam teicu: "Bet jums šobrīd ir ļoti kritisks brīdis jūsu dzīvē." "Netraucējiet mani! Es nenoticēšu. Es labi ēdīšu un ģērbšos. Es dzīvošu labi līdz savas dzīves beigām. Ja es nomiršu, tad nomiršu. Mani neuztrauc, kas būs pēc nāves, tāpēc neuzstājiet un neprasiet man, lai es noticētu Jēzum." Viņš atbildēja tik strikti, ka es padevos.

Pateicoties šim gadījumam es sapratu, ka bagātam cilvēkam patiešām ir grūtāk ieiet Debesu Valstībā, nekā kamielim iziet caur adatas aci. No otras puses, es biju ļoti pateicīgs Dievam par savu glābšanu, es to nemainītu ne pret kādu visu pasaules naudu. Kas ir labs jūsu slavā, jūsu bagātībā un jūsu naudas daudzumā, ja beigās jūs pazaudējat savu dzīvību? Mūsu vidējais dzīves ilgums ir ap 70 vai 80 gadiem, ja mēs esam ļoti veseli. Mana līdzjūtība bija vērsta uz šo vīrieti, kurš bija tik vienaldzīgs pret mūžīgo glābšanu. Viņš bija akls uz patiesību par savu dzīvi, paļāvās tikai uz naudu un laicīgo medicīnu. Kad es atgriezos mājās un vienatnē lūdzu, šī cilvēka attēls turpināja būt manā acu priekšā ilgu laiku. Viņa nabaga dvēsele bija līdzīga Evaņģēlijā pieminētajai līdzībai par bagāto cilvēku un Lācaru.

Mūsu glābšana mums ir nodrošināta un dota caur dārgo Jēzus upuri pie krusta. Ikviens, kurš nepieņems Jēzu Kristu un Viņa glābšanu, nolemts Dieva sodam un tiks iemests uguns un sēra jūrā uz mūžīgiem laikiem. Dieva Vārds saka: "Jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist." (Jēkaba 4:4)

"Nedaudzini sevi, gaidīdams kaut ko ievērojamu no tikko kā austošās dienas; tu taču nezini, kas šodien notiks." (Salamana pamācības 27:1)

Faktiski, kā svētceļniekiem uz šīs zemes, mums nav nekā, ar ko mēs varētu lielīties. Vienīgais nozīmīgais ceļš mūsu dzīvē ir pieņemt Jēzu Kristu kā savu personīgo Kungu un Glābēju, pieņemt Viņa glābšanu un izplest glābšanas telti savā dzīvē un pieaugt žēlastībā.

"Piesauc Mani, tad es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas." (Jeremijas 33:3)

"Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā." (Jāņa 14:13)

"...Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu." (Jēkaba 4:2)

Šī Svēto Rakstu vieta skaidri mums saka, ka mēs saņemam, kad meklējam. Bībele stāsta, ka kādā pilsētā bija tiesnesis, kurš nebijās ne Dieva, ne arī rūpējās par cilvēkiem. Un tajā pilsētā bija arī atraitne, kura pastāvīgi nāca pie viņa ar lūgumu pasargāt to no viņas pretinieka. Kaut kādu laiku viņš atteicās viņai palīdzēt, bet beigās teica pats sev: "Lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos, tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā. Un Tas Kungs sacīja: vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka? Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?" (Lūkas 18:4-7)

Mums ir jāiemācās no šīs atraitnes neatlaidība. Palūguši vienu vai divas reizes, cilvēki bieži vien atsakās turpināt tādēļ, ka Kungs vilcinās ar atbildi, jo nezin lūgšanas reālo nozīmi. Mēs nevaram saņemt atbildes no Dieva bez nopietnām lūgšanām. Bet, cītīgi lūdzot, mēs saņemsim atbildi, kura mums ir vajadzīga.

Vai jūs ticat, vai ne, tas kļūs zināms pēc jūsu pacietības. Pat tad,  ja jūs kliedzat: "Jā, es ticu!", un tomēr nevarat gaidīt, kamēr atbilde no Dieva neatnāk pie jums, tad jūsu ticība pagaidām nav nobriedusi.

Lai arī mēs neredzam kaut ko, nevaram kaut kam pieskarties, kaut ko sadzirdēt, kad mēs lūdzam Dievu, Viņš redzēs mūsu ticību un bagātīgi mūs svētīs.

Katru reizi, kad es dodos uz citām valstīm un vadu seminārus par draudzes izaugsmi, visiem mācītājiem ir viens galvenais jautājums man: "Kāds ir galvenais Pilna Evaņģēlija draudzes izaugsmes noslēpums Joido?" Mana atbilde vienmēr ir viena un tā pati: "Lūgšanā!" Nav neviena cita "noslēpuma" izaugsmei un draudzes attīstībai kā lūgšana. Kad kristieši lūdz, tiek atbrīvots Svētais Gars un Viņš veic Savu darbu. Velna spēki tiek iznīcināti, bet apstākļi izmainās.

Pats galvenais kristiešu uzdevums ir lūgšana. Mums ir jālūdz mājās. Mums ir jālūdz draudzē. Mums ir jālūdz par sevi, saviem mājiniekiem, par savu nāciju un par Kristus lielo uzdevumu. Lūgšana - tā ir pati varenākā Dieva bērnu privilēģija un atbildība.

Jā, kristieši ir atbildīgi par lūgšanu. Lai mums būtu daudz dziļāka lūgšanu dzīve, mums ir jālūdz vismaz viena stunda dienā. Kad mēs tā darīsim, tad būsim piepildīti ar Svēto Garu, atbruņosim velnu un pieskarsimies Dievam. Visur, lai kur mēs nebūtu, mēs būsim garīgi un fiziski veiksmīgi, jebkuros apstākļos.

Jēzus Kristus - tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Nekad nemainīgais Jēzus Kristus glābj cilvēkus, dziedina slimos, izdzen dēmonus un izmaina apstākļus caur kristiešiem, kuri lūdz. Un pat šajā mirklī Jēzus Kristus meklē ticīgos lūdzējus.

"Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi! Kas gan ir izzinājis Kunga prātu, kas Viņam ir bijis padomdevējs? Kas Viņam jebkad ko ir devis, ka Viņam būtu jāatlīdzina." (Romiešiem 11:33-35 jaunais tulkojums)

Kādā citā tulkojumā 35. pants skan šādi: "Kurš pirmais ir devis Viņam, lai Viņam mums būtu jāatmaksā?"

Mums nevajag pieprasīt no Dieva, lai Viņš mums dotu vēlamo. Dievs Savā žēlastībā jau mums ir nodrošinājis visu nepieciešamo.

Vecā Derība mums vēsta par to, kā Dāvids gribēja redzēt templi, kurš tiktu uzcelts Dievam, kā viņš savāca dāsnus ziedojumu un pats deva no savas bagātības tempļa celtniecībai. Tika savākts milzīgs daudzums zelta, sudraba, dārgakmeņu un citi nepieciešamo materiālu. Pēc tam Dāvids lūdza šādi: "Jo Tev, ak, Kungs, pieder augstība un vara, godība, slava un varenība; it viss, kas ir debesīs un virs zemes, tas pieder Tev! Tava ir, ak Kungs, valstība, un Tu pacelies pāri kā galva pār visiem! Un bagātība un gods nāk no Tevis, un Tu esi valdītājs pār visu, un Tavā rokā ir spēks un vara, un Tava roka paaugstina un dara stipru. Un nu tagad mēs esam tie, kas Tev pateicamies, un tie, kas slavējam Tavas godības Vārdu; jo kas es esmu, un kas ir mana tauta, ka mēs paši labprātīgi spētu dot tādus ziedojumus? BET VISS IR NO TEVIS, UN NO TAVAS ROKAS MĒS TEV DODAM!...KUNGS, MŪSU DIEVS, VISA ŠĪ BAGĀTĪBA, KO ESAM SAKRĀJUŠI, LAI TEV UZCELTU NAMU TAVAM SVĒTAJAM VĀRDAM, - TĀ IR NĀKUSI NO TAVAS ROKAS, UN TEV TAS ATKAL TIEK NODOTS!" (1.Laiku 29:11-14,16)

Tāpat arī 1. vēstulē korintiešiem 10:26 Pāvils saka, ka "Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to pilda".

Gan Vecā Derība, Gan Jaunā derība apstiprina, ka Dievs ir Radītājs un Valdnieks pār visu. Ja mēs esam devuši kaut ko Dievam, tad tas nenozīmē, ka mēs varam dedzīgi pieprasīt no Viņa atlīdzību. Tieši pretēji, došanai ir jābūt kā pielūgsmei, ar to apziņu, ka viss, kas mums ir Dieva dots, kopš iesākumiem ir Viņa radīts un iedots mums. Tāpēc pareiza attieksme pret došanu iezīmē pielūgsmi un pateicību Dievam.

Cilvēkam ir raksturīgi būt atkarīgam no citu cilvēku solījumiem līdz tam brīdim, kamēr cilvēki viens otrā nav vīlušies. Blēži un krāpnieki to izmanto. Mēs uzticamies cilvēkiem, kad viņi mums dod savu goda vārdu. Mums ir jāuzticas Dievam, jo Viņš mums ir devis Savu Vārdu. Simtiem paaudžu ir pierādījušas augstu uzticamību Viņa Vārdam, un Viņš mums dod to pašu iemeslu, lai mēs varētu paļauties uz Viņu, pasludināt to, ko Viņš grasās izdarīt  mums. Kāds ir izpētījis visu Bībeli un saskaitījis, ka Dievs mums ir sagatavojis 7874 apsolījumus. Šī izcilā kombinācija mums ir nepieciešama tam, lai saprastu Dievu un  to, ko mēs varam gaidīt no Viņa. Nebūt šajos apsolījumos, nozīmē nebūt Dieva Vārdā. Turklāt, nav nekādu Dieva labestības un dāsnuma robežu. Viņš ir žēlsirdīgs Dievs. Viņš parāda, ka Viņš var izdarīt kaut ko, kas iziet ārpus Viņa apsolītā Vārda robežām. Un kad kaut kas tāds notiek, to nevar uzskatītu par precedentu tam, lai citi varētu pieprasīt Viņam to pašu. Un tomēr 7874 apsolījumu diapazons ir pietiekami plašs, lai aptvertu visus tos, kuriem ir vajadzīga Dieva palīdzība. 

Ko nozīmē "uzticams"?

Ja mēs gribam būt piepildīti ar ticību, tad visupirms mūsu Dievam ir jābūt uzticamam. Mūsu Dieva uzticamība - visaugstākā Viņa Dievišķā rakstura īpašība. Vecās derības cilvēki cildināja Dievu par Viņa "uzticamību" un dziedāja par to psalmos. 

Dieva uzticamība nozīmē to, ka Viņš nemainās un turpina būt Tas, kas Viņš ir pēc Viņa vārdiem. Viņš ir bijis uzticams Sev. Lai ko Viņš darītu, tas vienmēr atbilst tam, kas Viņš ir. Viņš nekad nav darījis neko tādu, kas neatbilstu Viņa raksturam. Tāda uzticamība nozīmēja, ka cilvēki var uzticēties Viņam katrā savas dzīves aspektā. Viņa uzticības apziņā ir ielikta dziļa nozīme kristiešiem, brīnišķīga nozīme - kas bija Jēzus, kad devās uz Golgātu, kad karājās pie krusta, kad Viņu izsmēja Viņa ienaidnieki un kad Viņš augšāmcēlās no mirušajiem - tāds Viņš arī ir tagad. Tas arī ir Jēzus Kristus. Viņš vienmēr ir bijis un vienmēr būs. Viņš ir "kopš pasaules radīšanas nokautais Jērs, " (Atklāsmes grāmata 13:8) un tagad Viņš tāpat kā iepriekš ir Jērs, Kuru Jānis redzēja sēžam slavas tronī.

Es jums gribu izstāstīt par pārsteidzošu gadījumu, kas ir spēcīgas lūgšanas Svētajā Garā piemērs.

Viljams Bertons strādā kopā ar manu znotu Džiemsu Solteromu Āfrikā. Kad viņi devās uz Kongo (agrāk Zaira) un sāka kalpošanu, nomira viens no afrikāņiem, bet pēc tam Bertons sasirga ar drudzi. Likās, ka viņš mirst. Sapulce turpinājās skumjās, bet, atskatoties atpakaļ, cilvēki ieraudzīja, ka viņš ir tik mundrs, it kā šis drudzis viņu neaz nebūtu skāris.

"Kas notika? - iekliedzās viņi. - Izstāsti mums! Un viņš teica: "No matu galiem līdz kāju pirkstiem, cauri visam manam ķermenim izgāja dzīvības siltums, un, lūk,  es esmu pilnīgi vesels." Vēlāk, kad Bertons bija sapulcē Anglijā, kāda sieviete jautāja, vai viņš rakstīja dienasgrāmatu. Kad viņš apstiprinoši atbildēja, viņa palūdza atvērt noteiktu dienu.

Kamēr viņš meklēja šo datumu, viņa turpināja: "Es redzēju, ka jūs guļat kā miris, un es iestājos Dieva priekšā par jums lūgšanā un tad Gars mani piepildīja, un es sāku runāt nezināmā valodā. Pēc lūgšanas es jūs ieraudzīju pilnīgi veselu."

Savā dienasgrāmatā Bertons ieraudzīja, ka tas notika tieši viņa atveseļošanās stundā.

Mums vajag  vairāk laiku pavadīt Svētajā Garā. Un tad jau vairs ne mēs paši, bet Svētais Gars lūdz caur mums.

Pateicoties lūgšanai, mēs varam atbruņot velnu, un viņš aizbēgs. Bībele saka: "Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā." (Efeziešiem 6:12)

Ļaunie gari ir neredzami, pret viņiem nav iespējams cīnīties ar miesīgiem līdzekļiem vai veidiem. Tikai lūgšana var palīdzēt tādās cīņās pret tumsas gariem.

Daniēls uzvarēja dēmonisko spēku pateicoties lūgšanai, kas ilga 21 dienu. Caur lūgšanu un uzmundrinājumu Dievā, viņš saņēma atbildi no Kunga. Eņģelis, kurš nesa no Viņa atbildi, skaidri pateica: "Nebīsties, Daniēl! Jau no pirmās dienas, kopš tu centies izprast notikušo un pazemojies sava Dieva priekšā, tavi vārdi ir uzklausīti, un es gribēju ierasties tavas lūgšanas dēļ. Bet persiešu valsts sargeņģelis mani atturēja divdesmit vienu dienu, kamēr beidzot Mihaēls, viens no galveniem sargeņģeļu priekšniekiem, man nāca palīgā, un man izdevās atstāt Mihaēlu vienu pašu pie persiešu ķēniņu sargeņģeļa, un es atnācu tev paziņot, kas ar tavu tautu notiks laiku galā, jo šī parādība ir par tālām nākamajām dienām, par pašu beidzamo laiku posmu." (Daniēla 10:12-14)

Tas mums parāda, ka, lai gan mūsu lūgšanas sasniedz Dieva troni, sātana spēki liek šķēršļus Dieva atbildes virzībai pie mums. Veids kā uzvarēt šos ļaunos dēmoniskos spēkus ir tajā, lai turpinātu lūgt, kamēr neatnāk pārliecība, ka Kungs ir sadzirdējis mūsu lūgšanu. Ja Daniēls būtu vīlies pēc pirmās lūgšanas, tad nesaņemtu atbildi no Dieva; bet viņš neatlaidīgi lūdza 21 dienas garumā. Rezultātā viņš iznīcināja velna citadeles un saņēma atbildi no Dieva.

Mums ir jāpazīst savs ienaidnieks, velns, kurš mums stāv pretī, lai mēs nesaņemtu savu atbildi no Kunga uz lūgšanu. Kad atbilde no Viņa aizkavējas, mums vajag atcerēties par Daniēlu un nevajag vilties. Mums vajag turpināt lūgt.

Vairāk kā sešus gadus es vadīju neklātienes Bībeles kursu Āfrikā. Mans mērķis bija ar tā palīdzību atvest pie Kristus tos, kas iet postā. Laika gaitā dalībnieku skaits pieauga līdz 50000 cilvēku.

Lai uzturētu šo projektu, bija nepieciešams milzīgas manas ticības pūles. Es biju tikai vienkāršs misionārs. Man bija vajadzīgs birojs, kurš mēnesī maksāja 50 markas. Un lūk, reiz es nevarēju samaksāt šo summu. Visu dienu es lūdzu uz Kungu un nopūtos: "O, Kungs, lūdzu, sūti man šīs 50 markas, lai es varu samaksāt par īri!" Laiks gāja, pienāca vakars, bet man vēl joprojām nebija naudas. Plecus nolaidis, es beidzot devos uz mājām. Birojs atradās uz tās pašas ielas, kur bija mūsu ģimenei dzīvoklis.

Pēkšņi pusceļā pār mani nonāca Dieva spēks. Es skaidri sadzirdēju savā sirdī Viņa balsi: "Iedot tev miljons marku?" Miljons markas! Mana sirds strauji sitās. Ko es varētu izdarīt ar šo naudas summu! Ar miljons markām būtu viegli bombardēt ar Evaņģēliju visu pasauli - nodomāju es.

Bet pēkšņi man galvā ienāca pilnīgi jauna doma un no manām acīm sāka plūst asaras, un es saucu: "Nē, Kungs, nedod man miljons markas! Es gribu daudz, daudz vairāk! Dod man miljons dvēseles! Miljons dvēseļu mazāk ellē, un miljons dvēseļu vairāk debesīs - lai tas ir mans dzīves mērķis!"

Un pēc tam Svētais Gars klusi čukstēja manā sirdī vārdus, kurus es nekad iepriekš nebiju dzirdējis: "Es caur tevi iztukšošu elli un piepildīšu debesis - Golgātas dēļ!" Mani pārņēma stingra apņēmība. Tagad es zināju, ka Dievam  manai dzīvei bija lieli plāni, un tā es ar savu apņēmību nonācu pie to izpildīšanas - soli pa solim. Kungs bija ar mani, un es varēju piedzīvot Viņa labvēlību un Viņa svētības arvien pieaugošā mērā.

Cik bieži es redzēju, kā iekarojošais Evaņģēlija spēks steidzās pie elles vārtiem un vētraini atņēma velnam tumšos apgabalus. Bieži vien mēs piedzīvojām, kā 300000 dārgas cilvēku dvēseles, mūsu lielajās evanģelizācijās vienas vienīgas nedēļas laikā, sekoja aicinājumam uz grēku nožēlu. Es reizēm jokojoties teicu saviem darbiniekiem: "Ja Jēzus turpinās tādā ātrumā glābt cilvēkus, tad velns vienu dienu izrādīsies viens ellē!" 

Tā kā mēs zinām Evaņģēlija spēku, mums nevajag zaudēt galvu! Jēzus vienmēr un visur ir gatavs piepildīt jebkuru vajadzību. Pasaule ir slima, un Jēzum  tam ir vienīgās iedarbīgās zāles - Evaņģēlijs. Mēs tajā varam līdzdarboties tikai ar to, ka aiznesam šīs zāles cilvēkiem. To mums arī pavēlēja Jēzus, sakot: "Ejiet!" Turklāt tas nav piedāvājums vai ieteikums, bet īsta pavēle. Pakļausimies šai pavēlei, savādāk mēs zaudēsim lielāko prieku, kādu vien cilvēks var pārdzīvot.

Kad es redzu brīnumus, kad grēcinieki tiek nomazgāti ar Kristus asinīm, dziedināšanas brīnumus, pārveidotas sirdis, tad es zinu, kas stāv aiz visiem šiem brīnumiem. Tas ir Svaidītais Jēzus. Šie brīnumi sevī nes Viņa pirkstu nospiedumus, Viņa autentiskuma zīmogu. Tas ir Kristus, Kurš mums ir jāsludina. Viņš vakar, šodien un mūžīgi mūžos ir tas pats. Katru reizi, kad mēs izpaužam Viņa vārdu "Jēzus Kristus", tad ar to mēs paziņojam, ka Viņš bija svaidīts tam, lai atnestu cilvēkiem atbrīvošanu. Ja notiek brīnumi, tad mēs zinām, ka Viņš ir patiesais Kristus. Brīnumi ir Viņa "identitāte".

Tajā mākoņainajā dienā, no kurienes Jānis uzzināja, kad bija vēl puskrēsla, ka tas bija Jēzus?

Jēzus stāvēja krastā, tajā brīdī kad Jānis sēdēja laivā simts metru attālumā no krasta. Neskatoties uz to, viņš atpazina Kungu. (Jāņa 21:7) Kā? Viņš atpazina Jēzu pēc tā, ko Viņš darīja.

Jēzus pavēlēja mācekļiem vēlreiz izmest tīklus, tieši tāpat, kā Viņš to izdarīja pie viņu pirmās tikšanās reizes. Un arī šajā reizē viņi nozvejoja milzīgu zivju daudzumu, kā arī toreiz, vairāk nekā trīs gadus atpakaļ.  "Tam ir jābūt tam pašam Jēzum, - secināja Jānis un prieka pilns iesaucās - tas ir Kungs!" Jēzus darbi mums parāda Jēzus personību. Bet, kā lai cilvēki zina, ka tas ir tas pats Jēzus, ja Viņš nedara tos pašu darbus? Kā lai viņi iepazīst Jēzu, ja Viņu nesludina,  kā to Jēzu, Kurš darīja brīnumus un izmainīja cilvēku dzīves? Kā var uzdrošināties saukt Viņu par "Kristu" un vienlaicīgi apgalvot, ka šodien Viņš vairs nedara brīnumus? Jo svaidījums, kurš ir uz Viņu, ir garantija Viņa brīnumu darbībai.

Šis ir Jēzus Kristus, svaidītais Jēzus. Šis Jēzus mums ir jāsludina! Lai šie ārkārtīgi svarīgie vārdi ietekmē tevi: JĒZUS KRISTUS PRIEKŠ CILVĒKIEM VAR BŪT TIKAI TAS, KĀDAM TU ĻAUJ VIŅAM BŪT SAVĀ SPREDIĶĪ.

Svētais Gars svētī tikai to, ko tu runā par Jēzu, bet ne to, ko tu nerunā. Ja "šis Jēzus", Kuru "sludināja Pāvils", tiks sludināts šodien, tad Dieva Gars apstiprinās sprediķi. Ja tu ierobežo Jēzu caur savu sprediķi, tad Viņš nevar brīvi izpausties. Viņš glābj tikai tad, kad tu Viņu sludini kā Glābēju. Viņš izdziedina tikai tad, ja tu sludini Viņu kā Dziedinātāju. 

Dievišķā dzīve nepieder šai pasaulei, bet Debesu Valstībai, un Debesu Valstība ir mūsu vidū. Dievs grib attīrīt mūsu prātu, līdz mēs spētu pieņemt visu, ticēt visam, cerēt uz visu un panest visu. (1. Korintiešiem 13:7) Dievs dzīvo tevī, bet tu nevari iemantot šo dievišķo spēku, kamēr tu nestaigāsi un nedzīvosi Svētajā Garā, kamēr jaunā dzīve neņems virsroku pār veco dzīvi.

Dievs grib, lai mēs pārceltu kalnus, vai jebko, kas līdzinās kalnam, var tikt pārvietots. Grūtību kalni, vilšanās kalni, depresijas kalni vai grēku kalni, - lietas, kuras tevi saistījušas gadiem. Brīžiem dažas lietas liekas tādas, it kā tās nav iespējams izkustināt, bet tici savā sirdī, stāvi uz Dieva Vārda, un Dieva Vārds nekad necietīs sakāvi.

Pievērsiet uzmanību šai vietai: "Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit (oriģinālā - esat jau saņēmuši), tad tas jums notiks." (Marka 11:24)

Visupirms, ticiet, ka esat saņēmuši, un tas jums būs. Tas jau ir tas grūtākais  daudziem cilvēkiem. Viņi saka: "Ja vien es varētu sajust, ka man tas ir, ja vien es zinātu, ka man tas ir." Bet tev ir jātic par to un sajūtas atnāks, tev par to ir jātic izejot no Dieva Vārda. Dievs grib tevī izveidot īstu ticības sirdi. Es gribu, lai tu zini, ka Dievam ir īstās zāles visām tavām kaitēm. Vārdā ir spēks tam, lai katru darītu brīvu.

Es nekad nesludinātu Bībeli, ja es nezinātu, ka visa Bībele ir patiesība. Jēzus teica: "Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība." (Jāņa 10:10).

Es gribu, lai jūs ieraudzītu atšķirību starp bagāto Jēzus dzīvi un velna spēku. Tas patiešām ir taisnīgi un loģiski, ka es jums devu visuvarenā Dieva spēka salīdzinājumu pret sātana spēku. Ja sātans būtu visuvarens, mēs visi būtu satricināti. Bet,  ja mēs zinām, ka sātans visā ir pakļauts Dieva spēkam, mēs varam kļūt uzvarētāji pār viņu katrā situācijā. Mums ir jābūt stipriem Kungā un Viņa varenajā spēkā. Tevī ir spēks, kurš ir lielāks par jebkuru citu spēku. "Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē" (1.Jāņa 4:4).

Es ticu, ka ar Gara palīdzību, tu vari kļūt brīvs, kad tu uzdrošināsies nostāties pretī velna viltībām, un padzīt to. Kungs mums palīdz!

"Un Jēzus iegāja Jeruzālemē Templī. Un, kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis un jau vakars bija, Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betāniju. Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst. Un ieraudzījis no tālienes kādu vīģes koku, kam bija lapas, Viņš piegāja pie tā, vai tanī ko neatrastu; un, pie tā piegājis, Viņš neatrada nekā kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks. Un Jēzus sāka par to runāt un sacīja: "Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis." Un Viņa mācekļi klausījās." (Marka 11:11-14)

Vīģes koks nokalta līdz saknei. Mēs, iespējams, domājam, ka mums ir ticība uz Dievu, bet mums nevajag šaubīties par to dvēselē. "Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks" (Marka 11:24). Šis ir brīnišķīgs vārds par ticību, kuru jūs, bez šaubām, gribat iemantot. Ir jāsaprot, ka bezdarbībai ir jāpārvēršas par uzvaru. Bezdarbība, lūk, kas svārsta, noved pie šaubām, bailēm, neticības, lūk,  kas aizver savā priekšā visu, jo ticības uz Dievu vietā, dzīvo šaubās.

Kas tā tāda ticība? Ticība - tas ir Dieva Vārda dzīves princips, tā ir dzīve. Tā rada dzīvību, viņa izmaina dzīvi. 

"Tātad ticība rodas no pasludinātās vēsts, bet vēsts - no Kristus vārdiem" (Romiešiem 10:17 jaunais tulkojums).

UZVARA CAUR JĒZU KRISTU

Dievs sagaida, ka katrs ticīgais bruņosies ar visiem ieročiem.(Ebrejiem 6:10-20) Viņš grib, lai mēs staigātu zem Svētā Gara vairoga, lai pieaugtu Kunga žēlastībā un zināšanās. O, ko Dievs ir sagatavojis mums un ko mēs varam saņemt caur Jēzus vārdu! O, Viņa vārda vērtība, Viņa vārda spēks! Pats Jēzus vārds atnes palīdzību no debesīm, pats Jēzus vārds var saistīt ļaunos spēkus un iekarot visu. Pateicība Dievam par uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Lai glābtu mūs, Viņš izcieta krustu, cieta kaunu.

Cik brīnišķīgi ir pateikt visai savai būtībai: "Es būšu paklausīgs Dievam". O, Viņš brīnišķīgs! Viņš ir lielisks! Es neatceros, ka es kādreiz būtu nācis pie Viņa, un Viņš man kaut ko atteiktu. Viņš mani nekad nesūtīja prom tukšā. Viņš ir brīnišķīgais Glābējs, tāds Draugs, ka mēs varam paļauties uz Viņu ar pilnu pārliecību. Viņš var noņemt visu slogu.

Lai kur jūs neatrastos, lai kāda nebūtu jūsu situācija, domājiet par Viņu kā par neizsmeļamu Glābēju, mūžīgo Draugu, par To, Kurš zina visu. Kurš ir spējīgs palīdzēt un atbrīvot. Tad, kad mums ir šāds avots, mēs varam stiept rokas pretī Viņam un ņemt visu nepieciešamo.

Daudzus gadus atpakaļ man bija priekšrocība atvest pie Kunga kādu vecāka gada gājuma sievieti Vācijas ziemeļos. Viņa ilgu laiku strādāja draudzē par pianisti, bet tomēr nepazina Jēzu Kristu kā savu personīgo Glābēju. Kad viņa izdzirdēja Evaņģēliju un no sirds uzticējās Jēzum, tad Svētā Gara prieks burtiski apņēma viņu. Pēc trīs dienām es atkal viņu satiku, bet šajā reizē pilnīgi nomāktā garastāvoklī. Es pārsteigts jautāju viņai, kas noticis? Viņa ar asarām acīs teica: "Man jau ir 70 gadi, un es tikai tagad pieņēmu Jēzu kā savu Glābēju. Iespējams man ir palicis vairs ko dzīvot vien kādi 5 vai 10 gadi, bet iepriekšējos 70 gadus es esmu nodzīvojusi pilnīgi veltīgi."

Dabīgi, šie vārdi mani dziļi aizskāra. Tad es atbildēju: "Iespējams, ka tas tā ir, bet es zinu, kas notiks. Vienu dienu mēs stāvēsim Kristus priekšā. Bet tad, Kungu neinteresēs, kāds ir mūsu nodzīvotās dzīve vagas garums, bet gan tās dziļums. 5 vai 10 gadi, kas ir pilnībā nodzīvoti Jēzum, ir daudz vērtīgāki, nekā 50 gadi remdenā kristietībā."

Vai atceries līdzību par vīna dārza strādniekiem, kuru stāstīja Jēzus? (Mateja 20:1-16) Spriežot pēc laika, daži no viņiem pastrādāja tikai vienu stundu, bet vīna dārza saimnieks viņiem dāsni deva tādu pašu samaksu, kā tiem, kuri strādāja visu dienu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi nostrādāja tik, cik varēja. Tas ir dievišķais princips!

Tas kurš skumst, ka nav strādājis Jēzus pusē ražas novākšanas laikā, lai gan varēja to darīt, tas lai uzliek šos iekšējos smagumu Kungam. Neiztērē atlikušo laiku bezjēdzīgām asarām. Ar šo mirkli atdodiet Dievam visu, kas Viņam pieder! Apustulis Pāvils iesaka sekojošo: "...Aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai - Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū." (Filipiešiem 3:13-14)

Un tomēr jaunajiem cilvēkiem ir cits stāvoklis šajos pēdējos laikos. Ja glābšanu iegūst padzīvojis cilvēks, tad var teikt, ka ir izglābta viņa dvēsele. Ja glābšanu iegūst jauns cilvēks, tad ir izglābta kā dvēsele, tā arī visa dzīve. Jaunais cilvēks nes līdzi sev laiku, kas var ilgt visu viņa dzīvi. Cik brīnišķīgs var būt šis laiks. Laiks, kas ir pilns ar mīlestību, prieku, mieru, nozīmi un drošību. Laiks, kurš ilgst veselu dzīvi. Vienīgais ceļš, lai dzīvotu arī rītdien, ir tajā, lai šodien ticībā dzīvotu un strādātu Jēzum.

Es reiz lūdzu par kādu vecāka gadagājuma cilvēku, kurš gulēja uz nāves gultas. Man pēkšņi ienāca prātā dīvaina doma: "Par ko tu lūgtu, ja būtu viņa vietā?" Man nebija vajadzīgs daudz laika, lai atbildētu sev uz šo jautājumu. Es lūgtu Dievam, lai Viņš man dotu spēku un žēlastību, lai vēl vienu reizi varētu novadīt lielu evaņģelizāciju! Vēl vienu reizi ielauzties stiprā namā un vēl vienu reizi atvest simtiem tūkstošus cilvēku pie glābšanas krusta! Nav nekā lielāka par šo. Un nav labāka nāves veida, kā nomirt ticības kaujas laukā.

Es varu izanalizēt savu personīgo attiecību padziļināšanas procesu ar Svēto Garu, sākot ar 1973. gadu, pēc Ketrīnas Kulmanes sapulces apmeklējuma Pitsburgā, Pensilvānijā. Tas kļuva par Dieva programmas sākumu manai apmācībai. Stundu pēc stundas, dienu pēc dienas es lūdzu, atverot savu Bībeli, un Gars man atklāja Dieva Vārda patiesības. Svētais Gars apsolīja būt par manu Padomdevēju un Ceļvedi, un Viņš nekad, nekad nav mani sarūgtinājis.

Es atklāju, ka māceklības gars prasa disciplīnu katrā mūsu dzīves sfērā. Raksti mums parāda, ka pēc Vasarsvētkiem tie, kurus aicināja Gars, "ikdienas vienprātīgi sanāca templī." (Apustuļu darbi 2:46) Citā pantā Apustuļu darbos mēs lasām: "Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto." (Apustuļu darbi 3:1)

Pāvils, kurš ir uzrakstījis nozīmīgu Jaunās Derības daļu, saprata māceklības nozīmi un ar savu piemēru parādīja, ko nozīmē būt par Jēzus mācekli. Būdams autoritatīvs un pieredzējis kalpotājs, viņš teica: "Tādēļ es loku savus ceļus Tēva priekšā" (Efeziešiem 3:14). Pāvils lūdz par to, lai mēs iegūtu spēku: "Lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku." (Efeziešiem 3:16);

-ticību: "Un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā...:(Efeziešiem 3:17);

-Dieva pilnību: "Ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību." (Efeziešiem 3:18-19)

Pateicoties dziļām savstarpējām attiecībām ar Svēto Garu,  mēs kļūstam sagatavoti, stipri ticīgie, kādus mūs grib redzēt Dievs: "Bet jūs, mīļotie, stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā." (Jūdas 20)

BRĪVĪBA

Pilsētā Filipā Pāvils un Sīla tika arestēti par vēsts sludināšanu par Kristu. Viņi tika atvesti pie pilsētas pārvaldniekiem, kuri "tiem noplēsa drēbes un pavēlēja tos šaust ar rīkstēm. Pēc daudz sitieniem viņi tos iemeta cietumā..." (Apustuļu darbi 16:22-23) Viņu kājas bija ieliktas siekstā un "ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzīties viņos klausījas." (Apustuļu darbi 16:25)

Kungs ne tikai sadzirdēja viņu lūgšanu, bet sakustināja debesis un zemi viņu dēļ:"Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas." (Apustuļu darbi 16:26)

Protams, vairākums cilvēku šodien nav sasaistīti fiziski, taču arvien vairāk cilvēki apjauš, ka viņi ir paverdzināti ar lietām, problēmām, atkarībām un ikdienas rutīnu.

Vai jūs esat gatavi pieņemt brīvību atkarības vietā, atbrīvošanu verdzības vietā, prieku asaru vietā? Iegrimstiet dziļās attiecībās ar Svēto Garu: "Tas Kungs ir Gars. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība." (2. Korintiešiem 3:17)