Lai kurš arī nelocītu ceļus Dieva priekšā un neatvērtu savu sirdi lūgšanā, tas tiks Dieva Svētā Gara atmaskots savos grēkos un nožēlos tos. Lūgšana vienmēr sākas ar personīgo grēku nožēlu Dieva priekšā.

Kamēr mēs dzīvojam uz zemes, pat būdami jau kristieši, mēs visi pārkāpjam Dieva likumus, grēkojam un nepareizi rīkojamies. Mēs vēl joprojām nepaklausām Dieva Vārdam. Apzināti vai neapzināti, mēs pieļaujam daudz kļūdu. Bet tad, kad mēs lūdzam, tad sākam sevi redzēt tādus, kādus mūs redz Dievs, un mēs nožēlojam savus grēkus un nepareizās rīcības.

LŪGŠANA LAUŽ MŪSU EGOISMU

Tāpat lūgšana lauž mūsu ego un stūrgalvību. Tā kā mēs lūdzam mūsu Debesu Tēvam, kurš radīja debesis un zemi, un visu, kas uz tās, mūsu egoisms sabrūk Viņa priekšā tieši tāpat, kā okeāna viļņi pret krastu. Dzīvot ticības dzīvi - tas inozīmē nevis pievilkt Dievu pie sevis, bet samierināt sevi tā, lai mēs varētu pietuvoties pie mūsu bezgalīgā Dieva. Mums ir jātic tikai uz Viņu un nevajag paļauties uz sevi. Sadarbība ar Svēto Garu, kas "lauž" mūs un pienes mūs Kungam tādā veidā, lai mēs patiesi dzīvotu ticībā, ir iespējama tikai caur spēcīgu lūgšanu dzīvi. Lūgšana mūs ved pie Dieva. Tad mēs varam dzīvot uz Dievu vērstu dzīvi. Dieva Vārds saka: "Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas labs, tīkams un pilnīgs." (Romiešiem 12:2) Bez lūgšanas mēs nekad nesapratīsim, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.

Dieva bērniem ir jālūdz, ja viņi patiešām grib dzīvot garīgi uzvarošu dzīvi. Pāris minūtes, kas iztērētas uzdodot savus jautājumus Dievam, nevar tikt nosaukta par lūgšanu. Lai būtu "salauzti" un būtu tuvu Dievam, dzīvot daudz dziļāk Viņa žēlastībā, kristiešiem ir jālūdz ne mazāk par vienu stundu.

LŪGŠANA MŪSOS IZRAISA VĒLMI PIEŅEMT DIEVA GRIBU

Nav viegli lūgt vienu stundu dienā. Kad mēs sākam lūgt, daudz domas uzrodas mūsu prātā, kas mūs novērš. Bet,  ja mēs tām pretojamies un uzvaram tās, miesīgā sacelšanās un sajukums mūsu prātā pazūd. Kad šīs velna citadeles krīt, saziņa ar Dievu pēc Viņa žēlastības atjaunojas. Turklāt tā kā mūsu gars ieiet dziļā lūgšanā, pēc Viņa žēlastības mēs uzzinām Dieva gribu un vēlamies to izpildīt.

Lūgšana - viena no manas kalpošanas smagākajiem slogiem, bet tā atrodas pirmajā vietā, jo es zinu, ka tā ir Dieva griba, - lūgt. Evanģelizācijas sapulču laikā citās valstīs es lūdzu vismaz trīs stundas par katru sapulci. Kad es lūdzu trīs stundas pēc kārtas, ir ļoti grūti sakoncentrēties. Sludināšanas laikā Japānā, kur velna pretdarbība ir milzīga, es bieži lūdzu piecas stundas par katru sapulci. Sestdienā es lūdzu vismaz četras stundas par svētdienas sapulci, jo sludināmais Dieva Vārds atbrīvo Svēto Garu un Viņa spēku, kas atbrīvo cilvēkus. To neizdarīs ne cilvēciskā gudrība, ne zināšanas, ne arī humānisma balss.

Svētā Gara spēks stiprina cilvēku tā, ka viņš var dzīvot uzvaroši un staigāt ar Dievu.