Es jums gribu izstāstīt par pārsteidzošu gadījumu, kas ir spēcīgas lūgšanas Svētajā Garā piemērs.

Viljams Bertons strādā kopā ar manu znotu Džiemsu Solteromu Āfrikā. Kad viņi devās uz Kongo (agrāk Zaira) un sāka kalpošanu, nomira viens no afrikāņiem, bet pēc tam Bertons sasirga ar drudzi. Likās, ka viņš mirst. Sapulce turpinājās skumjās, bet, atskatoties atpakaļ, cilvēki ieraudzīja, ka viņš ir tik mundrs, it kā šis drudzis viņu neaz nebūtu skāris.

"Kas notika? - iekliedzās viņi. - Izstāsti mums! Un viņš teica: "No matu galiem līdz kāju pirkstiem, cauri visam manam ķermenim izgāja dzīvības siltums, un, lūk,  es esmu pilnīgi vesels." Vēlāk, kad Bertons bija sapulcē Anglijā, kāda sieviete jautāja, vai viņš rakstīja dienasgrāmatu. Kad viņš apstiprinoši atbildēja, viņa palūdza atvērt noteiktu dienu.

Kamēr viņš meklēja šo datumu, viņa turpināja: "Es redzēju, ka jūs guļat kā miris, un es iestājos Dieva priekšā par jums lūgšanā un tad Gars mani piepildīja, un es sāku runāt nezināmā valodā. Pēc lūgšanas es jūs ieraudzīju pilnīgi veselu."

Savā dienasgrāmatā Bertons ieraudzīja, ka tas notika tieši viņa atveseļošanās stundā.

Mums vajag  vairāk laiku pavadīt Svētajā Garā. Un tad jau vairs ne mēs paši, bet Svētais Gars lūdz caur mums.