Kā iztukšot elli un piepildīt debesis (Reinhards Bonke)
13. aprīlis, 2019 pl. 13:07,
Nav komentāru
Vairāk kā sešus gadus es vadīju neklātienes Bībeles kursu Āfrikā. Mans mērķis bija ar tā palīdzību atvest pie Kristus tos, kas iet postā. Laika gaitā dalībnieku skaits pieauga līdz 50000 cilvēku.
Lai uzturētu šo projektu, bija nepieciešams milzīgas manas ticības pūles. Es biju tikai vienkāršs misionārs. Man bija vajadzīgs birojs, kurš mēnesī maksāja 50 markas. Un lūk, reiz es nevarēju samaksāt šo summu. Visu dienu es lūdzu uz Kungu un nopūtos: "O, Kungs, lūdzu, sūti man šīs 50 markas, lai es varu samaksāt par īri!" Laiks gāja, pienāca vakars, bet man vēl joprojām nebija naudas. Plecus nolaidis, es beidzot devos uz mājām. Birojs atradās uz tās pašas ielas, kur bija mūsu ģimenei dzīvoklis.
Pēkšņi pusceļā pār mani nonāca Dieva spēks. Es skaidri sadzirdēju savā sirdī Viņa balsi: "Iedot tev miljons marku?" Miljons markas! Mana sirds strauji sitās. Ko es varētu izdarīt ar šo naudas summu! Ar miljons markām būtu viegli bombardēt ar Evaņģēliju visu pasauli - nodomāju es.
Bet pēkšņi man galvā ienāca pilnīgi jauna doma un no manām acīm sāka plūst asaras, un es saucu: "Nē, Kungs, nedod man miljons markas! Es gribu daudz, daudz vairāk! Dod man miljons dvēseles! Miljons dvēseļu mazāk ellē, un miljons dvēseļu vairāk debesīs - lai tas ir mans dzīves mērķis!"
Un pēc tam Svētais Gars klusi čukstēja manā sirdī vārdus, kurus es nekad iepriekš nebiju dzirdējis: "Es caur tevi iztukšošu elli un piepildīšu debesis - Golgātas dēļ!" Mani pārņēma stingra apņēmība. Tagad es zināju, ka Dievam manai dzīvei bija lieli plāni, un tā es ar savu apņēmību nonācu pie to izpildīšanas - soli pa solim. Kungs bija ar mani, un es varēju piedzīvot Viņa labvēlību un Viņa svētības arvien pieaugošā mērā.
Cik bieži es redzēju, kā iekarojošais Evaņģēlija spēks steidzās pie elles vārtiem un vētraini atņēma velnam tumšos apgabalus. Bieži vien mēs piedzīvojām, kā 300000 dārgas cilvēku dvēseles, mūsu lielajās evanģelizācijās vienas vienīgas nedēļas laikā, sekoja aicinājumam uz grēku nožēlu. Es reizēm jokojoties teicu saviem darbiniekiem: "Ja Jēzus turpinās tādā ātrumā glābt cilvēkus, tad velns vienu dienu izrādīsies viens ellē!"
Tā kā mēs zinām Evaņģēlija spēku, mums nevajag zaudēt galvu! Jēzus vienmēr un visur ir gatavs piepildīt jebkuru vajadzību. Pasaule ir slima, un Jēzum tam ir vienīgās iedarbīgās zāles - Evaņģēlijs. Mēs tajā varam līdzdarboties tikai ar to, ka aiznesam šīs zāles cilvēkiem. To mums arī pavēlēja Jēzus, sakot: "Ejiet!" Turklāt tas nav piedāvājums vai ieteikums, bet īsta pavēle. Pakļausimies šai pavēlei, savādāk mēs zaudēsim lielāko prieku, kādu vien cilvēks var pārdzīvot.